 |
ალექსანდრე
ხეთაგურმა
სოფელ
წეროვანში
გაზიფიკაციის
მიმდინარე
სამუშაოები
მოინახულა
საქართველოს
ენერგეტიკის
მინისტრმა
ალექსანდრე
ხეთაგურმა
სოფელ
წეროვანში
გაზიფიკაციის
მიმდინარე
სამუშაოები
მოინახულა.
რუსეთის
აგრესიის
შედეგად
დაზარალებულებისათვის
აშენებულ
სახლებში
გაზის
შეყვანის
სამუშაოებს
კომპანია "ნიუ
ენერჯი"
ახორციელებს.
ენერგეტიკის
მინისტრის
ალექსანდრე
ხეთაგურის
განცხადებით,
დევნილების
ჩასახლების
დაწყებამდე,
კერძოდ
1
დეკემბრამდე,
სოფლების -
წეროვანის,
წილკანისა
და
ფრეზეთის 2700
სახლში
ბუნებრივი
აირი
უკვე
შეყვანილი
იქნება.
"ახალ
დასახლებებში
უკვე
დასრულებულია
ელექტროფიცირების
სამუშაოები,
რაც
შეეხება
გაზიფიკაციას.
გაზსადენის
ქსელის
მშენებლობა
თანამედროვე
ტექნოლოგიებით,
პოლიეთილენის
მილებით
მიმდინარეობს
და
ამჟამად
არსებულ
სტანდარტებს
სრულად
აკმაყოფილებს", -
აღნიშნა
მინისტრმა
კომპანია "ნიუ
ენერჯის"
ტექნიკური
დირექტორის
კოკა
ჯიქიას
განცხადებით,
კომპანიის
თანამშრომლებს 24-საათიანი
მუშაობის
გრაფიკი
აქვთ,
რათა
1
დეკემბრისათვის
გაზიფიკაციის
სამუშაოები
დროულად
დასრულდეს.
რუსეთის
აგრესიის
შედეგად
დაზარალებული
მოსახლეობისათვის
აშენებული 5100
სახლის
გაზიფიცირებისათვის
სახელმწიფომ 3,1
მილიონი
ლარი
დახარჯა.
wyaro: saqarTvelos
energetikis saministros veb gverdi
|
putini daemuqra evropelebs gazsadenis ,,nord strimis”
mSeneblobaze uaris TqmiT
im
SemTxvevaSi, Tu evropuli qveynebi gazpromis mier miwodebul
sawvavze uars ganacxadeben, ruseTi Sewyvets baltiis zRvis
fskerze gazsadenis ,,nord strimis” mSeneblobas. amis Sesaxeb
premier ministrma vladimer putinma Tavis finel kolegasTan,
mati vanhanenTan Sexvedris dros ganacxada, iuwyeba saagento
“ria novosti”.
putima xazi gausva im faqts, rom Tu gazsadenis proeqtis
mSenebloba ar ganxorcieldeba, ruseTi daiwyebs Txevadi gazis
sacavis mSeneblobas da daiwyebs mis gayidvas msoflio bazarze.
gazsadeni ruseTsa da germanias Soris, romelic baltiis zRvis
fskerze unda gatardes, didi xania Sendeba. Tumca, proeqtis
operatorTa jgufs ar dauwyia milsadenis wyalqveSa nawilis
montaJi, radgan qveynebs, romelebic esazRvrebian baltiis
zRvas, Tanxmoba ar gauciaT wyalqveSa nawilis mSeneblobaze.
isini frTxiloben baltiis zRvis ekologiuri mdgomareobis gamo,
radgan milsadenis nawili zRvaSi dafluli qimiuri iaraRis
axlos gaivlis.
wyaro: lenta ru
|
2009 წელს ნავთობის ფასის ბარელზე 60-65 აშშ დოლარის ფარგლებში
დაფიქსირებას ვარაუდობენ
2009 წელს ნავთობის ფასი ბარელზე 60-65 აშშ დოლარის ფარგლებში
დაფიქსირდება. აღნიშნული პროგნოზი, საქართველოს
ნავთობპროდუქტების მწარმოებელთა, მომხმარებელთა და იმპორტიორთა
კავშირის ინფორმაციით, აშშ-ის ენერგეტიკის სამინისტროს
საინფორმაციო სამმართველოს ეკუთვნის.
„ჩვენი ვარაუდით ოპეკის მხრიდან ნავთობის მოპოვების შემცირებამ,
შესაძლოა, ნავთობის ფასის ბოლო დროინდელი მკვეთრი დაცემა
შეამციროს, თუმცა, იგი ტენდენციას საპირისპირო მიმართულებით
ვერ შეაბრუნებს. ვიმედოვნებთ, რომ 2009 წლის განმავლობაში
ნავთობის ფასი ბარელზე 60-65 აშშ დოლარი იქნება“, - აცხადებენ
აშშ-ის ენერგეტიკის სამინისტროს ექსპერტები.
მათი გათვლებით, მიმდინარე წელს, ნავთობის მოხმარება გასულ
წელთან შედარებით, დღე-ღამეში თითქმის 100 ათასი ბარელით
გაიზრდება. მომავლ წელს კი, აღნიშნული მაჩვენებელი პარქტიკულად
არ გაიზრდება.
wyaro: ekonomikuri
daijesti
|
ნაბუკოს
პრობლემებს
ამჯერად
ყაზახეთი
და
თურქმენეთი
უქმნიან
აზერბაიჯანი ნაბუკოს პროექტს მხარს უჭერს, თუმცა რუსეთის
ზეწოლის შედეგად მის განხორციელებას პრობლემებს ამჯერად
ყაზახეთი და თურქმენეთი უქმნიან.
”პირველის” ინფორმაციით, ნაბუკოს საკითხი 14 ნოემბერს
ბაქოში გამართულ ენერგოსამიტზეც განიხილეს, სადაც
აზერბაიჯანულმა მხარემ პროექტის მხარდაჭერა კიდევ ერთხელ
დააფიქსირა, თუმცა ყაზახეთისა და თურქმენეთის დელეგაციებმა
შესაბამისი დეკლარაციის ხელმოწერისგან ”ამ ეტაპზე” თავი
შეიკავეს.
აზერბაიჯანელი ექსპერტის მუბარიზ ახმედოღლუს განცხადებით,
”ყაზახეთისა და თურქმენეთის წარმომადგენლებმა აღნიშნეს,
რომ ამ ეტაპზე დეკლარაციის ხელმოწერისთვის მზად არ არიან”.
აღსანიშნავია, რომ ბაქოს სამიტამდე ცოტა ხნით ადრე ნაბუკოს
პროექტში მონაწილეობაზე თურქმენეთის დაყოლიება თურქეთმა
სცადა, თუმცა ანკარაში თურქმენეთის პრეზიდენტს გურბანგული
ბერდიმუხამედოვსა და თურქეთის ხელისუფლებას შორის
გამართული შეხვედრა უშედეგოდ დასრულდა.
როგორც ცნობილია, აღნიშნული პროექტის დაბლოკვის
შემთხვევაში გაზსადენი საქართველოს ტერიტორიაზე აღარ
გაივლის და შუააზიური ბუნებრივი აირი ევროპაში ვერ
მოხვდება.
რუსეთი კი ყველანაირად ცდილობს, ”ნაბუკოს” პროექტი
დაბლოკოს და ევროპულ ბაზარზე მონოპოლისტის სტატუსი არ
დაკარგოს. მაგალითად, ”ჩრდილოეთ დინება”, ”სამხრეთ ნაკადი”
ევროპის რუსეთზე დამოკიდებულების კიდევ უფრო გამყარებას
ემსახურება.
ამჟამად ”ნაბუკოს” კონსორციუმში შედიან ავსტრიული WQM,
უნგრული QWD, რუმინული ”EQFT”, ბულგარული ”IGDI”, თურქული
”IWEFT” და გერმანული ”KCU”. ”ნაბუკოს” მილსადენი
ყოველწიულარდ ევროპის მიმართულდებით 20-30 მილიარდი კბმ
ბუნებრივი აირის გადაქაჩვას ითვალისწინებს.
პროექტის მშენებლობა 2010 წელს უნდა დაიწყოს, მილსადენის
ექსპლუატაციაში გაშვება კი 2013 წლისთვის იგეგმება.
საწყის ეტაპზე ”ნაბუკოს” რეალიზაციას 7-8 მილიარდი დოლარი
დასჭირდება.
”ნაბუკოს” გაზის პოტენციურ მომწოდებელთა სტატუსით
აზერბაიჯანი, ირანი, თურქმენეთი და ბოლო პერიოდში ერაყიც
განიხილებიან. ერაყული გაზის ევროპაში მოხვედრას აშშ-ც
იწონებს.
wyaro:
sainformacio saagento ,,pirveli"
|
ენერგობაზარზე ახალი კომპანია - „კაპიტალ ინვესტი“ გამოჩნდა
საქართველოს ენერგობაზარზე ახალი კომპანია - „კაპიტალ ინვესტი"
გამოჩნდა.
როგორც „იტერა-საქართველოს" გენერალური დირექტორის მოადგილემ,
ირაკლი ნიკოლაიშვილმა ჟურნალისტებან საუბრისას განაცხადა, „იტერა"
„კაპიტალ ინვესტისგან" გაზს ყიდულობს, თავად კომპანია კი
ბუნებრივი აირის შესყიდვას, არსებული ინფორმაციით,
აზერბაიჯანიდან ახორციელებს.
ირაკლი ნიკოლაიშვილის ინფორმაციით, „იტერა-საქართველო" გაზს
რუსული „იტერასგანაც" ყიდულობს.
რაც შეეხება გაზის შესასყიდ ფასს, ის 1000 კბ.მ-ზე 260-დან 284
დოლარამდე გაიზარდა. ამის გარდა, მოხდა ლარის კურსის დაცემა
დოლართან მიმართებაში, რის გამოც „იტერა-საქართველომ"
საწარმოებს გაზის ტარიფი გაუძვირა.
რეგიონული გაზგამანაწილებელი კომპანიების კომერციული
მომხმარებლებისთვის ტარიფი 1 კბ.მ-ზე 64,5 თეთრამდე გაიზარდა,
ხოლო პირდაპირი მომხმარებლებისთვის საშუალო ტარიფი 68 თეთრს
შეადგენს.
ე.წ. სოციალური გაზი, რომელსაც „იტერა-საქართველო" ნავთობისა
და გაზის კორპორაციისგან მოსახლეობისთვის ყიდულობს, არ
გაძვირებულა.
„იტერა-საქართველო" რამდენიმე რეგიონულ გაზგამანაწილებელ
კომპანიას ფლობს და რეგიონებს ბუნებრივ აირსაც აწვდის.
wyaro: ekonomikuri
daijesti
|
|
|
 |
aSS-s garemos dacvis saministrom
(EPA)
daadgina, rom 2009 wlisTvis sawvavis
10.21% ganaxlebadi resursidan unda iyos miRebuli
aSS-s garemos dacvis saministro
(EPA)
momavali wlisTvis SeerTebuli StatebSi importiorebs da
sawvavis gadamamuSaveblebs da benzinis Semadgenlobis
gamzaveblebs mosTxovs, rom benzinis 10.21% Caanacvlon
ganaxlebadi sawvaviT, eTanoliT. procentuli raodenoba
mniSvnelovnad gaizrdeba benzinze mosalodneli
moTxovnilebis Semcirebis gamo.
wyaro:
aSS-s energerikis saministros veb gverdi
|
|
kompania
Bella Energy-ma
kolorados Statis kapitoliumze mzis eleqtro sistema
daamontaJa
Bella Energy-s
10 kilovatiani mzis energetikuli sistema kolorados
StatSi, aris programa “mwvane xelisuflebis” nawili,
romelic daexmareba xelisuflebis warmomadgenlebs iyvnen
liderebi
Ritter-is
axal energetikul ekonomikaSi. energo dazogva da
energoefeqturoba amcirebs garemoze mavne zemoqmedebas.
mTavroba gegmavs energiis moxmarebis 20%-iT Semcirebas
2012 wlisTvis.
,,federaluri
da Statis xelisufleba arian eleqtro energiis yvelaze
didi momxmareblebi, romlebic miliardobiT dolars xarjaven
eleqtroenergiaze” ganacxada
Bella Energy-s
prezidentma jim velCma.
“kolorados Statis xelisufleba aCveenebs, Tu rogor
SeuZlia mzis teqnologias Seamciros rogorc
eleqtroenergiis Rirebuleba, aseve naxSirbadis emisiebi”.
wyaro:
Jurnali ganaxlebadi energiis wyaroebi
|
|
SeerTebuli Statebis Saqris mwarmoebeli kompania 100 mega
galoni simZlavris eTanolis sadgurs aaSenebs
aSS-s Saqris warmoebis korporaciam ganacxada, rom is
Tanaxmaa iTanamSromlos kompania
Coskata Inc.-Tan,
raTa maT floridis qalaq klevistonSi awarmoos weliwadSi
100 milioni galoni celulozis eTanoli. es iqneba
msoflioSi sididiT meore eTanolis mwarmoebeli qarxana.
qarxanaSi Saqris warmoebis narCenebi gadamuSavdeba
eTanolad.
kompania
Coskata-s
teqnologias SeuZlia gardaqmnas TiTqmis Yyvela saxis
ganaxlebadi masala. warmoebuli eTanolis mosalodneli
Rirebuleba erTi galonisTvis erTi aSS dolaria.
wyaro:
Jurnali ganaxlebadi energiis wyaroebi
|
|
“Genesun”-i
uSvebs axal liTium-ionur batariebze momuSave
optimizirebul mzis damten
GV-4-li-s
“Genesun”-ma
gamouSva axali maRalefeqturi da mZlavri mzis damteni
GV-4-li,
romelic Seiqmna specialurad liTium-ionuri
batareebisaTvis. Tanamedrove adamiani dainteresebulia
gazardos Tavisi mobiluri Tu cifruli teqnikis batareebis
gamZleoba, raTa SeZlos meti fotografireba, filmebis
gadaReba da sxva. am tipis damteni mosaxerxebelia
yvelgan - qalaqSic da mis gareTac. axali damteni, iseve
rogorc misi winamorbedi cnobili
GV-4
(mJaviani batareebis damteni) Seiqmna imisaTvis, rom
moxdes mzis energiis maqsimaluri gamoyeneba.
wyaro:
Jurnali ganaxlebadi energiis wyaroebi
|
|
ganaxlebadi energia da energetikuli ganaTleba kubaSi
kubis maRalma prioitetma ganaxlebad energiaSi,
energoefeqturobaSi da energetikul ganaTlebaSi miipyro
“msoflio veluri bunebis fondis” yuradReba. am
organizaciam sajarod gamoacxada kuba erTaderT qveynad
msoflioSi, romelmac mdgrad ganviTarebas miaRwia ise, rom
moaxerxa daetovebina naklebi saziano nakvalevi garemoSi.
energoefeqturobisa da energetikuli saganmanaTleblo turis
dros kubaSi SexvdebiT arasamTavrobo organizaciebis,
mTavrobisa da saganmanaTleblo instututebis kompetentur
warmomadgenlebs.
wyaro:
Jurnali ganaxlebadi energiis wyaroebi
|
|
praqtikulad sawvavis gareSe momuSave eleqtro Zravi
amJamad arsebuli Sigawvis Zravebi aris araefeqturi da ar
ZaluZs Seamciros sawvavis xarji. TiTqmis erT saukuniani
evoluciis Semdegac ki, benzinze momuSave Zravebis
efeqturoba aris mxolod 21%. maTgan gansxvavebiT eleqtro
Zravebi ufro daxvewilia, ar aqvT imdeni nakli, ramdenic
benzinze momuSave Zravebs da SesaZlebelia maTi
efeqturobis gazrda 98%-mde. swored amitom ismis kiTxva:
ratom vagrZelebT sawvavis flangvas araefeqtur ZravebSi,
maSin rodesac sawvavis maragi SezRudulia?
wyaro:
Jurnali ganaxlebadi energiis wyaroebi
|
|
Sotlandiis parlamentma gamoyo 100 milioni funti
energoefefqturobis ganviTarebisaTvis
Sotlandiis parlamentma, Sotlandiur mwvaneTa partias
biujetidan gamouyo 100 milioni funti adgilobrivi
energoefeqturobis programebisaTvis. am gadawyvetilebam
cxadyo, rom saWiroa SemoRebuli iqnas amomwuravi gegma
Sotlandiis energoefeqturobis Sesaxeb. romelic unda
moicavdes energo auditis mxardaWeras, Tboizolaciasa da
ganaxlebadi energiis mikrowyaroebs.
wyaro:
Jurnali ganaxlebadi energiis wyaroebi
|
|
evrokomisiis meore startegiuli energo mimoxilva –
evropam dagegma grZelvadiani energoefeqturi RonisZiebebi
evrokomisiam ganixila sakanonmdeblo gegma, romlis
mizanicaa energo-efeqturobis maRali donis miRweva mTels
evropaSi. es mxolod nawilia dagegmili farTo moqmedebebis
paketisa. aRniSnul paketSi Sedis energetikuli
usafrTxoebis gazrdaze zrunva da klimatis
gasaumjobesebeli RonisZiebebi, raTa uvnebelyofili iqnas
garemoze mavne zemoqmedeba. ZiriTadi birTvi am paketisa
ki aris meore strategia, romelic gulisxmobs dafinansebis
gazrdas energoefeqturobis, infrastruqturisa da im
teqnologiebis ganxriT, romlebic Seicaven naxSirbadis
nakleb raodenobas. aseve ganxilul iqna energetikuli
kanonmdeblobis ganviTareba 2030-2050 wlebSi.
wyaro:
Jurnali ganaxlebadi energiis wyaroebi
|
|
momavlis Senoba-nagebobebi: Senobebis gadakeTeba
maqsimaluri energoefeqturobis
misaRwevad
ECEEE
(energoefeqturobis ekonomikis evropuli sabWo)
Tanamegobrobaze dafuZnebuli udidesi organizaciaa
evropaSi, romelic emsaxureba energo-efeqturi
RonisZiebebis gatarebas.
ama wlis 13 noembers evrokomisiis mier gamoqveynda
organizaciis strategiuli energo mimoxilva.
ECEEE-s
miaCnia, rom energoefeqturobis gaumjobeseba unda iyos
rigiT pirveli prioriteti energo strategiisa da aqve
irwmuneba, rom mTavari elementi am strategiisa unda iyos
Senoba-nagebobebis gadakeTeba ise, rom maqsimalurad
iqnas miRweuli energo dazogva.
wyaro:
Jurnali ganaxlebadi energiis wyaroebi
|
|
sarCevSi
dabruneba |
|