|
 |
|
#47 |
 |
_
|
|
 |
irani muSaobs kaspiis saeqsporto navTobsadenis
proeqtze
irani imedovnebs, rom momavali wlis Sua
periodisaTvis daamTavrebs muSaobas milsadenze,
romelic gaatarebs 1 milion barels/dReSi nedl navTobs
yazaxeTis gigantur sabado yaSaganidan msoflio
bazarze. gamoacxada iranis navTobis inJineringisa da
mSeneblobis erovnuli kompaniis oficialurma pirma.
irani imedovnebs, rom moiZiebs investorebs, raTa
gaiyvanon 1,515 km milsadeni kaspiis zRvis sabado
neka-dan iranis samxreT sanapiroze jaskamde.
milsadenis mSeneblobis Rirebuleba Sefasebulia 2
miliard aSS dolarad.
wyaro: platsis energetikuli niusleTeri
|
Sinopec, CNPC
nabijs dgamen raTa gazardon navTobproduqtebis
miwodeba CineTSi
CineTis saxelmwifo navTobkompaniebma
China Petrochemical
Corp
anu Sinopec
jgufma da aseve
China National
Petroleum Corp
jgufma ganacxades, rom maT gegmaSi aqvT CineTis
bazarze gazardon navTobproduqtebis miwodeba. jgufebi
aseve gazrdian warmoebasa da imports da SezRudaven
eqsports.
wyaro: platsis energetikuli niusleTeri
|
|
TurqeTi da saberZneTi gazsadens xsnian, miesalmeT axal
“abreSumis gzas”
gasul kviras TurqeTma da saberZneTma gaxsnes
TurqeTi-saberZneTis bunebrivi gazis milsadeni, romelic
300 milioni evro (440 milioni aSS dol) dajda. milsadenis
saSualebiT kaspiis gazi pirdapir miewodeba evrokavSiris
bazars pirvelad. 285 km-ian xazs TurqeTis karacabeidan –
saberZneTis komotinimde, romelsac sabolood eqneba 12
milioni m3/wliurad tevadoba, ganzraxulia, rom pirvel
xanebSi emsaxuros TurqeTi-saberZneTi-italiis SemaerTebel
milsadens. dasawyisisaTvis, 750 milioni m3 weliwadSi
gazi azerbaijanidan iqneba eqsportirebuli saberZneTSi,
magram TandaTan 3 milioniT m3 /w gaizrdeba. rogorc
varaudoben, italiis milsadenis mSenebloba momaval wels
daiwyeba, rac momavalSi uzrunvelyofs 8,8 milioni m3/wliurad
gazis miwodebas adriatikis gavliT.
wyaro: platsis energetikuli niusleTeri |
|
ახალქალაქის
რაიონის
გაზმომარაგების
მიზნით
მაგისტრალური
გაზსადენის
მშენებლობა
უკვე
დაიწყო
ახალქალაქის
რაიონის
გაზმომარაგების
მიზნით
მაგისტრალური
გაზსადენის
6-კილომეტრიანი
მონაკვეთის
მშენებლობა
ტენდერში
გამარჯვებულმა
კომპანიამ
უკვე
დაიწყო.
სამშენებლო
სამუშაოებს
გაზის
ტრანსპორტირების
კომპანია
სუბკონტრაქტორ
“ New Energy
“-sთან
ერთად
ახორციელებს.
საქართველოს
ნავთობისა
და
გაზის
კორპორაციის
ცნობით,
უკვე
გათხრილია
2,5
კმ
სიგრძის
ტრანშია,
პოლიეთილენის
მილები
ჩალაგებულია
1,8
კმ-ზე.
სამშენებლო
სამუშაოები
დეკემბრის
დასაწყისში
უნდა
დასრულდეს.
კონტრაქტორი
ორ
გაზის
გამანაწილებელ
პუნქტსაც
დაამონტაჟებს,
რაც
შესაძლებელს
გახდის
გაზი
უკვე
ახალქალაქის
რაიონის
7-მა
სოფელმაც
მიიღოს.
სარეაბილიტაციო
უბანზე
მიმდინარე
სამუშაოებს
დღეს
ნავთობისა
და
გაზის
კორპორაციის
გენერალური
დირექტორი
ზურაბ
ჯანჯღავა
დაათვალიერებს.
ახალქალაქის
რაიონის
გაზმომარაგება
შეუძლებელი
იყო,
რადგან
წითელი
ხიდი-წალკა-ალასტანის
მაგისტრალური
გაზსადენის
მშენებლობა
90-იან
წლებში
შეჩერდა.
გაზსადენის
ექსპლუატაციაში
გაშვება
6-კილომეტრიანი
მონაკვეთის
მშენებლობის
შემდეგ
შესაძლებელი
გახდება.
“ინტერპრესნიუსი” |
 |
|
|
მსოფლიოში
ნავთობის მოხმარება მიმდინარე წელს დღე-ღამეში
1.2
მლნ ბარელით გაიზარდება
მსოფლიოში
ნავთობის
მოხმარება
მიმდინარე
წელს
დღე-ღამეში
1.2
მლნ
ბარელით
გაიზრდება.
აღნიშნული
შეფასება,
საქართველოს
ნავთობპროდუქტების
მომხმარებელთა,
მწარმოებელთა
და
იმპორტიორთა
კავშირის
ინფორმაციით,
ნავთობის
ექსპორტიორი
ქვეყნების
ორგანიზაციას
(ოპეკი)
ეკუთვნის.
ადრე
ნავთობის
მოხმარების
ზრდას
დღე-ღამეში
1.3
მლნ
ბარელით
ვარაუდობდნენ.
ამჯერად,
პროგნოზის
შემცირებაზე
გავლენა
ნავთობის
მაღალმა
ფასმა
მოახდინა.
გარდა
ამისა,
ჩრდილოეთ
ამერიკაში
ზამთრის
დაგვიანებით
მოსვლამ
ჩვეულებრივთან
შედარებით
ნავთობის
ნაკლები
მოხმარება
გამოიწვია.
ოპეკი-ს
ექსპერტები
აღნიშნავენ,
რომ
ნავთობის
ღირებულება
ბაზარზე
დეფიციტის
გამო
არ
იზრდება.
ოპეკი-ს
აზრით,
საქმე
ინვესტორებს
ეხება,
რომლებიც
აშშ
დოლარის
კურსის
შემცირებით
შეშფოთებულები
არიან.
“ინტერპრესნიუსი” |

|
|
|
|
ბუნებრივი
გაზის
სადისტრიბუციო
კომპანიების
პრივატიზების
სურვილი
სამმა
ფირმამ
გამოთქვა
საქართველოს
რეგიონების
ბუნებრივი
გაზის
სადისტრიბუციო
კომპანიების
პრივატიზებასთან
დაკავშირებით
გამოცხადებული
ინტერესთა
გამოხატვის
პროცესი
დასრულდა.
ეკონომიკური
განვითარების
სამინისტროდან
განაცხადეს,
კახეთის,
მცხეთა-მთიანეთის,
შიდა
და
ქვემო
ქართლის,
იმერეთის,
სამეგრელოს,
გურიისა
და
აჭარის
რეგიონების
ბუნებრივი
გაზის
სადისტრიბუციო
კომპანიების
პრივატიზებაზე
ინტერესი
სამმა
კომპანიამ
“ვისოლმა”,
“სოკარ
ენერჯი
ჯორჯიამ”
და
“ივერი
7”,-მa
გამოთქვა.
აღნიშნული
კომპანიების
მიერ
წარდგენილი
წინადადებები
საქართველოს
ეკონომიკური
განვითარების
სამინისტროში
გაიხსნა.
პირობების
თანახმად,
გამარჯვებული
კომპანია
ვალდებულია,
პრივატიზებული
ქონების
ღირებულება
განსაზღვრულ
ვადაში
დაფაროს,
მომხმარებელს
ბუნებრივი
აირი
უწყვეტად
მიაწოდოს,
შეინარჩუნოს
პრივატიზაციის
მომენტისთვის
არსებული
აბონენტების
რაოდენობა
და
განახორციელოს
ახალი
მომხარებლის
გაზიფიცირება.
კონკურსის
საბოლოო
შედეგი,
წინადადებების
საფუძვლიანად
შესწავლის
შემდეგ,
უახლოეს
დღეებში
გახდება
ცნობილი.
“ინტერპრესნიუსი” |

|
|
sarCevSi
dabruneba |
|
 |
sarCevSi
dabruneba |
|
 |
kompania awvdis gazsadeniT biogazs
noembris
dasawyisSi ekologiurma energo korporaciam gamoacxada, rom man
daamTavra nakelisa da soflis meurneobis sxva narCenebis gardaqmna
meTaniT mdidar biogazad, romelic gaiyideba rogorc bunebrivi gazi.
texasSi mdebare hukabei rijSi, gamoiyeneben anaerobikul
sistematizorebs, raTa gardaqmnan nakeli biogazad. amis Semdeg,
rodesac biogazi bunebrivi airis standartebs daakmayofilebs,
ekologiuri energo korporacia gaanawilebs mas bunebrivi gazis
komerciuli milsadenis saSualebiT. hukabei rijis tevadoba 635
miliardi britanuli Tburi erTeulia weliwadSi da SeuZlia daakmayofilos
6000 saSualo amerikuli ojaxis energo moTxovnebi.
wyaro:
bunebriv
airze momuSave transportis saerTaSoriso asociaciis
veb-gevrdi
|
|
germanulma
RWE gaxsna axali filiali
RWE Innogy
germanulma
kompaniam RWE
ganaxlebadi energiis bizness gaukeTa restruqturizacia da 2008 wlis
TebervalSi gaxsna axali filiali romelsac RWE Innogy
hqvia. axali filialis mmarTvelma fric
vahrenholdma ganacxada:"Cven fokusirebas vakeTebT qaris energiis
proeqtebze evropasa da ofSorul seqtorebSi, magram Cven aseve
gavZlierdebiT hidroenergetikasa da biomasis sferoebSic"
wyaro: platsis energetikuli niusleTeri
|
|
sarCevSi
dabruneba |
|
 |
uelingtonis viqtoriis
universitetis politikis Semswavlelma institutma gamoaqveyna
wigni, romelSic mocemulia is problemebi, romlebic dgas msoflio
sazogadoebis winaSe. sazogadoeba eZebs politikis axali
struqturis xelSekrulebas, romelic mimarTuli iqneba klimatis
cvlilebaze 2012 wlis periodisaTvis. damatebiTi informacia ixileT
veb gverdze -
|
|
klimatis cvlilebisa
da ganviTarebis muSa jgufis axali angariSi -
kvamlSi?
azia da wynari okeane: klimatis cvlilebis muqara garemosa da
adamianTa ganviTarebisaTvis. damatebiTi informacia ixileT
veb gverdze
|
|
klimatis cvlilebis daskvniTi angariSi wiTel droSas afrialebs
momavalisTvis
klimatis cvlilebis samTavrobaTaSoriso sabWom
(IPCC)
gamoaqveyna klimatis cvlilebis Sefasebis meoTxe daskvniTi
angariSi. angariSSi gakeTebulia daskvna imis Sesaxeb, rom
klimati Tbeba da es umetesad gamoiwvia bolo 50 wlis
ganmavlobaSi saTburi gazebis emisiebma adamianTa saqmianobis
gamo.
saTburi gazebis emisiebma Tavisi wvlili Seitana zRvis donis
amaRlebaSi da aseve cvlilebebi qaris intensivobaSi.
varaudoben, rom globaluri saTburi gazebis emisiebi momaval
ramodenime aTwleulSi kidev gaizrdeba, angariSSi winaswar
ganWvretilia klimatis zemoqmedebis zrda janmrTelobaze,
wylisa da saWmlis maragze, ekosistemebsa da sanapiro
raionebze. angariSis naTeli mxarea is, rom arsebobs saTburi
gazebis emisiebis Semcirebis didi potenciali, Tu momaval
aTwleulebSi gamoviyenebT farTod gavrcelebul teqnologiebs,
romelSic Seva energoefeqturi da ganaxlebadi teqnologiebi.
damatebiTi informacia ixileT veb-gverdze.
|
|
sarCevSi
dabruneba |
|
 |
|
|
| |
“eleqtronuli bazari”
gacnobebT,
rom amJamad
“energoefeqturobis centri
saqarTvelo”
muSaobs proeqtze “eekologiurad usafrTxo masalebis eleqtronuli komerciis
regionaluri qselis Seqmna”
proeqti iTvaliswinebs virtualur
samyaroSi gansakuTrebuli,
bazarze
orientirebuli servis centris
Seqmnas:
ekologiurad
usafrTxo masalebisa da mowyobilobebis eleqtronuli komerciis
saerTaSoriso qselis Seqmnas,
romlis
momxmarebeli iqneba
is mcire
da saSualo mewarme,
an ind.momxmarebeli romelic
aSenebs da eqspluatacias gauwevs
energoefeqtur Senobebs,
rogorc
saqarTveloSi aseve mezobel
qveynebSi.
mimdinare
proeqtis ZiriTadi miznebia:
energoefeqturi
Senobebis mSeneblobis da eqspluataciis dargSi moRvawe kerZo firmebis,
arasamTavrobo da saqvelmoqmedo organizaciebisaTvis ekologiurad usafrTxo masalebis eleqtronuli komerciis qselis Seqmna da ganxorcieleba;
ekonomikurad momgebiani
infrastruqturis ganviTareba, romelic gaaumjobesebs da xels Seuwyofs
energoefeqturi Senobebis mSeneblobas da maTi eqspluataciisaTvis saWiro
produqciis gayidvas, gavrcelebas da Segrovebas.
rogorc
mwarmoeblebs, aseve momxmareblebs saSualeba eqnebaT miiRon
sxvadasxva saxis momsaxureba da produqcia, dawyebuli inertuli samSeneblo
masalebiT, energoefeqturi naTurebiT, dasrulebuli cxelwyalmomaragebis da
gaTbobis sistemebiT da sxva maRal-teqnologiuri samSeneblo masalebiT;
dResdReobiT
kompaniebi, romlebic ar axdenen TavianTi produqciis realizacias eleqtronuli
bazris meSveobiT, mudmivad dganan riskis qveS, dakargon sakuTari poziciebi
saerTaSoriso
bazarze,
radganac yvela sawarmo da kompania
cdilobs fexi auwyos teqnikur progress da momxmarebels SesTavazos gayidvebis
Tanamedrove meTodebi. dReisaTvis ki yvelaze saukeTeso da mosaxerxebeli
saSualeba aris interneti.
|
|