energoefeqturobis centris yovelkvireuli energetikuli macne

#50

_

  1. kompaniebi Tennessee Gas Pipeline da Equitable Resources apireben Crdilo-aRmosavleTis gazis xazis mSeneblobas
  2. Petronas xeli moawera navTobqimiur xelSekrulebas uzbekeTSi
  3. sakvebisa da sawvavis fasebma noemberSi inflacia CineTSi rekordulad gazarda
  4. libia ucxour navTobkompaniebs aniWebs gazis mopovebis uflebebs
  5. avstraliis energiis wliuri eqsporti gaizrdeba 7%--iT 37 miliard dolaramde
  6. ruseTi apirebs ianvarisTvis aamuSavos energetikuli bazari
  7. aSS-s klimatis cvlilebis kanonproeqtSi gaTvaliswinebuli unda iyos serebi
  8. CDM yovelkvireuli ganaxleba: gauSva TiTqmis 4 milioni krediti
  9. aSS-s SeuZlia Seamciros 4,5 miliardi tona CO2 dabal fasad 2030 wlisaTvis
  10. energetikis saministro 7,7 aSS dolaris investirebas akeTebs oTx biosawvavis proeqtSi
  11. taivanSi iwyeba mzis energiis gamoyeneba
  12. publikaciebi
  13. RonisZiebebi
  14. eleqtronuli bazari
 

    “eleqtronuli bazari" ekologiurad usafrTxo masalebis da mowyobilobebis eleqtronuli komerciis saerTaSoriso qseli

 
 

kompaniebi Tennessee Gas Pipeline da Equitable Resources apireben Crdilo-aRmosavleTis gazis xazis mSeneblobas

kompaniebma Tennessee Gas Pipeline da Equitable Resources gamoacxades, rom isini erToblivad ganaxorcieleben 471 mili sigrZis CrdiloeT-aRmosavleT qveyanaTaSoriso bunebrivi gazis milsadenis mSeneblobis proeqts, romlis simZlavre dasawyisisaTvis iqneba 1,1 miliardi kub.futi/dReSi. tenesis Statis vice-prezidentma  da komerciulma mmarTvelma braian neskoram ganacxada, rom milsadeni iqneba gazis miwodebis alternatiuli wyaro kanadeli momxmareblebisaTvis.

 wyaro: platsis energetikuli niusleTeri

 

 Petronas xeli moawera navTobqimiur xelSekrulebas uzbekeTSi

malaiziurma kompaniam Petronas xeli moawera sam sakvanZo xelSekrulebas uzbekeTSi, romelic mkveTrad gaaZlierebs mis saqmian portfels qveyanaSi, ganacxada kompaniam. Petronas Carigali Overseas, Petronas–is sruluflebianma filialma, xeli moawera erToblivi warmoebis xelSekrulebas surxandariis regionis baisumis blokSi, romelic uzbekeTis samxreTiT mdebareobs. Petronas aseve xeli moawera navTobqimiuri proeqtebis TanamSromlobis memorandums UNG-sTan. UNG amJamad marTavs eTilenisa da polieTilenis qarxnebs Surtanis gaz-qimiur kompleqsSi uzbekeTis provincia qaSqadariaSi. 

   
wyaro: platsis energetikuli niusleTeri

sakvebisa da sawvavis fasebma noemberSi inflacia CineTSi rekordulad gazarda

CineTis samomxmareblo fasis indeqsma, inflaciisa da ekonomikuri aqtivobis mTavarma kriteriumma noemberSi bolo aTwleulis piks - 6.9%-s miaRwia, ganacxada qveynis mTavrobam.

statistikis erovnuli biuros mTavarma ekonomistma iao jinguanma ganacxada, rom CineTSi izrdeba sakvebis fasi, rac samomxmareblo fasis indeqsis 33%-s Seadgens, amave dros navTobis fasis rekorduli zrda iyo inflaciis ZiriTadi mizezi.

benzinisa da navTis fasebma rekordulad moimata - 8.8%-iT da 8%-iT Sesabamisad, maSin roca wina Tvis maCveneblebi 1.5% da 0.3% iyo.  nedleulis, el.energiis da sawvavis Rirebuleba  oqtomberSi gasuli wlebis 4.5%-dan 6.3% -mde gaizarda.

wyaro: platsis energetikuli niusleTeri

 

libia ucxour navTobkompaniebs aniWebs gazis mopovebis uflebebs

libiam mianiWa gazis blokebi Shell-s, gazproms, Sonatrach-s da PGNiG–s. ganacxada libiis erovnulma navTobkompaniam gasul kviras meoTxe post-sanqciuri da qveynisTvis pirveli auqcionis Sedegebis gamocxadebisas.

alJiris saxelmwifo sakuTrebaSi arsebulma navTobisa da gazis gigantma Sonatrach-ma yvelaze didi wili miiRo - oTxi saeqspluatacio bloki indoeTis navTobkorporaciasTan partniorobiT. blokebi ganlagebulia dasavleT gadamis auzSi.

Shell-s mieniWa ori bloki CrdiloeT sirtes auzSi, rusulma gazpromma moigo sami bloki gadamis auzSi. poloneTis PGNiG-s mieniWa ori bloki samxreT-dasavleT murzukis auzSi, ganacxada erovnulma navTobkompaniam Tavis vebgverdze.

wyaro: platsis energetikuli niusleTeri

sarCevSi dabruneba

 
 
 
 

avstraliis energiis wliuri eqsporti gaizrdeba 7%--iT 37 miliard dolaramde

energiis eqsportidan  avstraliis Semosavlebi wliuri aTvlis prognoziT 7% -iT gaizrdeba 42 miliard avstraliur dolaramde (37 miliardi aSS dolari)  safinanso wlis bolosaTvis, 2008 wlis 30 ivnisisTvis, avstraliis ekonomikuri resursebisa da soflis meurneobis biuros (ABARE) bolo Sefasebis Tanaxmad. fasebis zrda Tan erTvis qvanaxSiris LGN, nedli navTobis da navTobproduqtebis moculobis eqsportis zrdas, ganacxada ABARE.

avstraliis mineralebis da energiis eqsportis moculobis jamuri Rirebuleba 2007-2008 wlebSi daaxloebiT 110 miliardia (avstraliuri dolari)  2006-2007 wlebTan SedarebiT, 108 miliardi avstraliuri dolaridan 2% pocentiT gaizarda. prognozi zrda aris umniSvnelod mcire, vidre ABARE-s Sefaseba seqtemberSi, razec uaryofiTi gavlena iqonia avstraliuri dolaris gaZlierebam da liTonis fasebis Semcirebam, ganacxada biurom.

wyaro: platsis energetikuli niusleTeri

 

ruseTi apirebs ianvarisTvis aamuSavos energetikuli bazari

ruseTi apirebs momavali wlis dasawyisisTvis aamuSavos mwarmoeblurobis bazari energetikis seqtorSi, ganacxada sepo remesma, ruseTis kompania UES mmarTvelobis wevrma.

,,yvelaferi mzadaa,” - ganacxada satelefono interviuSi remesma. ,,vimedovnebT rom Cven SegviZlia daviwyoT ianvarSi”.

amJamad mwarmoeblurobis bazris  progress investorebi yuradRebiT adevneben Tvals, radganac es bazari uzrunvelyofs investorebisaTvis energetikul seqtorSi ucvlel fasis SenarCunebis meqanizms. mwarmoeblurobis bazris gacnoba nawilia ruseTis energetikul seqtorSi energetikis monopolistis UES–is mier dawyebuli reformebisa.

zog energetikul bazarze momxmarebelze miyiduli energiis fasi moicavs orive cvalebad fass, magaliTad sawvavi, da  ucvleli fasis, magaliTad  mSenebloba da momsaxureba.

ruseTSi es fasebi istoriulad gancalkevvebulia, amJamad ucvleli fasi dawesebulia saxelmwifo struqturis, ruseTis sistemebis operatorisa da federaluri tarifebis saagentos mier.

wyaro: platsis energetikuli niusleTeri

sarCevSi dabruneba

 
 

aSS-s klimatis cvlilebis kanonproeqtSi gaTvaliswinebuli unda iyos serebi

aSS-s damkvirveblebma wamoayenes winadadeba, rom amerikis klimatis cvlilebis momavalma kanonproeqtma unda akrZalos sufTa ganviTarebis meqanizmebis kreditebis kompensaciiT sargebloba.

wyaro: naxSirbadis bazris veb-gevrdinaxSirbadis bazris veb-gevrdi

CDM yovelkvireuli ganaxleba: gauSva TiTqmis 4 milioni krediti

gaeros erT - erTma departamentma, romelic marTavs sufTa ganviTarebis meqanizmebis proeqtebs,(CDM),  wina kviras TiTqmis 4 milioni naxSirbadis kreditebi gasca.

wyaro: naxSirbadis bazris veb-gevrdi

aSS-s SeuZlia Seamciros 4,5 miliardi tona CO2 dabal fasad 2030 wlisaTvis

aSS-s SeuZlia Seamciros saTburi gazebis emisiebi 4,5 miliardi toniT 2005 welsa da 2030 wlebs Soris fasebis modernizebiT da arsebuli teqnologiebis gamoyenebiT, sakonsultacio kompaniis McKinsey & Company axali angariSis Tanaxmad. 

wyaro: naxSirbadis bazris veb-gevrdi

 

sarCevSi dabruneba

 

energetikis saministro 7,7 aSS dolaris investirebas akeTebs oTx biosawvavis proeqtSi

prezidenti buSis administraciis mimdinare valdebulebebia Cadon investiciebi sufTa energiis teqnologiebSi, raTa upasuxon energiis mzard moTxovnebs saTburi gazebis SemcirebiT. aSS-s energetikis ministrma semuel bodmanma gamoacxada biosawvavis oTxi proeqtis SerCevis Sesaxeb, romlebSic gegmavs Cados 7,7 aSS dolaris investicia.

“Cven viRebT valdebulebas gavafarTovoT uwyveti gamomuSaveba da gamoviyenoT biosawvavi. es proeqtebi dagvexmareba ganvaviTaroT sufTa meTodebi, raTa sxvadasxva saxis nedleuli gadavaqcioT sawvavad” - ganacxada bodmanma.

es proeqtebi momavalSi daexmarebian prezident buSis mizans - miiRos celulozuri eTanoli, romlis fasic benzinTan SedarebiT konkurentunariani iqneba 2012 wlis bolosaTvis, es xels Seuwyobs avtomanqanebis sawvavis efeqturobis gazrdas da 20%-iT Seamcirebs amerikaSi benzinis moxmarebas yovelwliurad.

wyaro: aSS-s energetikis departamentis veb gverdi

 

 

taivanSi iwyeba mzis energiis gamoyeneba

taivanSi momxdari bolo movlenebi gvaZlevs niSans, rom qveyanaSi daiwyo mzis industriis axali bumi. amas winaT mTavrobam gamoaqveyna Tavisi xedva ganaxlebadi energiis momavalze da rogorc mTavari  prioriteti, pirvel adgilze wamowia mzis energia. mrewveloba aseve gadadis mzis energiis gamoyenebaze, axali sawarmoo iniciativebiT, romelic yovel kviras wamoiWreba xolme. TanamSromlobiT organizebas ukeTebs fotovoltaikebiT vaWrobas, raTa gamoikvlios biznes SesaZleblobebi taivanSi.

wyaro: solarplazas veb gverdi

 

sarCevSi dabruneba

 
 
energo analizis programa
energosistemis analizis programis ufaso versia gadmosawerad -
 
 
Power Engineering axali ambebi
es axali ambebi gamodis or kviraSi erTxel da agebulia Crdilo amerikul uaxles samrewvelo siaxleebze, eqskluziur statiebze da samrewvelo produqciisa da momsaxurebis srul mimoxilvaze. Power Engineering axali ambebi saukeTeso gzaa biznesisa da mrewvelobis profesionalebisTvis, maT sferoSi mimdinare tendenciebis kursSi yofnisTvis.
 
energoefeqturobis ofisi da ganaxlebadi energiis biomasis programa muSaobs mrewvelobis, akademiis da erovnuli laboratoriis TanamSromlebTan dabalansebuli portfelis meTodiT biomasis sawyisebis kvlevebze da teqnologiebis damuSavebaze. biomasis programa exmareba ganaxlebadi da narCeni biomasis wyaroebi gardaiqmnas konkurentunariani fasis maRal-produqtiul biosaTbobSi, bioproduqtSi da bioenergiaSi. gadmoiwereT biomasis programa.
 
sarCevSi dabruneba
 
 
 
CO2 is Sesavali treining kursi
oslo, 2008 wlis 24 ianvari
visTvis aris es?
Treiningi gankuTvnilia vaWrobis, analizisa da riskis menejerTaTvis, visac esaWiroeba gaigos, Tu rogor muSaobs naxSirbadis bazari. es kursi gankuTvnilia damswreTaTvis, visac sasaqonlo bazris ZiriTadi codna gaaCnia.
 
2008 wlis  naxSirbadis bazris SorsmWvreteloba
kopenhageni, dania, 2008 wlis 11-13 marti
msoflios meoce energo kongresi da gamofena
2007 wlis 11-15 noemberi
romi, italia
CEP sufTa energetika
2008 wlis 7-9 marti
nuimess Stutgarti
Stutgarti, germania
RENEXPO® - centraluri da samxreT aRmosavleT evropa 2008 weli
2008 wlis 24-26 aprili
HUNGEXPO budapeStis saqvelmoqmedo centri
budapeSti, ungreTi
 
RENEXPO® 2002 weli
2008 wlis 9-12 oqtomberi
augsburgi, germania
 
 
 
 
 

“eleqtronuli bazari”

 gacnobebT, rom amJamad energoefeqturobis centri saqarTvelo muSaobs proeqtzeeekologiurad usafrTxo masalebis eleqtronuli komerciis regionaluri qselis Seqmna

 proeqti iTvaliswinebs virtualur samyaroSi gansakuTrebuli, bazarze orientirebuli servis centris Seqmnas: ekologiurad usafrTxo masalebisa da mowyobilobebis eleqtronuli komerciis saerTaSoriso qselis Seqmnas, romlis momxmarebeli iqneba is mcire da saSualo mewarme, an ind.momxmarebeli romelic aSenebs da eqspluatacias gauwevs energoefeqtur Senobebs, rogorc saqarTveloSi aseve mezobel qveynebSi.

mimdinare proeqtis ZiriTadi miznebia:

 energoefeqturi Senobebis mSeneblobis da eqspluataciis dargSi moRvawe kerZo firmebis, arasamTavrobo da saqvelmoqmedo organizaciebisaTvis ekologiurad usafrTxo masalebis eleqtronuli komerciis qselis Seqmna da ganxorcieleba;

ekonomikurad momgebiani infrastruqturis ganviTareba, romelic gaaumjobesebs da xels Seuwyofs energoefeqturi Senobebis mSeneblobas da maTi eqspluataciisaTvis saWiro produqciis gayidvas, gavrcelebas da Segrovebas.

 rogorc mwarmoeblebs, aseve momxmareblebs saSualeba eqnebaT miiRon sxvadasxva saxis momsaxureba da produqcia, dawyebuli inertuli samSeneblo masalebiT, energoefeqturi naTurebiT, dasrulebuli cxelwyalmomaragebis da gaTbobis sistemebiT da sxva maRal-teqnologiuri samSeneblo masalebiT;

 dResdReobiT kompaniebi, romlebic ar axdenen TavianTi produqciis realizacias eleqtronuli bazris meSveobiT, mudmivad dganan riskis qveS, dakargon sakuTari poziciebi saerTaSoriso bazarze, radganac yvela sawarmo da kompania cdilobs fexi auwyos teqnikur progress da momxmarebels SesTavazos gayidvebis Tanamedrove meTodebi. dReisaTvis ki yvelaze saukeTeso da mosaxerxebeli saSualeba aris interneti.